Jaunāko ziņu virsraksti liecina, ka kriptovalūta vairs sen nav nekas neparasts, ar to iespējams nopirkt gan auto, gan, piemēram, dzīvokli. Mūsdienās ikviens ir dzirdējis par kriptovalūtu, vēl vairāk, katrs trešais jau ir arī saskāries ar tās izmantošanu. Un, tieši tā – jo lielāka ažiotāža, jo lielāka kriptovalūtas vērtība. Pēdējo gadu laikā pieprasījums pēc kriptovalūtām ir krietni pieaudzis un tādas kriptovalūtas kā Bitcoin, Etherium un Litecoin vērtība ir augusi neierasti ātri.
Lielākā daļa darījumu šobrīd notiek virtuālajā vidē un reālā nauda tiešām tiek dukāta daudz mazākos apjomos kā agrāk. Tieši šo aspektu, kā līdzšinējās naudas sistēmas norieta sākumu izmanto kriptovalūtas atbalstītāji, sakot, ka klasiskajai jeb fiat valūtai pienākušas beigas un nākotne pieder decentralizētai, matemātiski radītai naudas plūsmai, kāda arī ir kriptovalūta.
Tomēr kriptovalūta vēl joprojām daudziem ir salīdzinoši jauns termins, tāpēc ir vērts par to uzzināt ko vairāk. Kas ir kriptovalūta, kādi ir kriptovalūtas veidi, būtība un kā darbojas kriptovalūta Latvijā.
Kas ir kriptovalūta?
Kriptovalūta ir digitālās naudas veids jeb digitāls aktīvs, kuras radīšana un kontrole balstās uz kriptogrāfiskām metodēm. Kriptovalūtām nav fiziskas formas un, atšķirībā no parastajām valūtām, kuras ir pakļautas stingriem regulētiem noteikumiem, kriptovalūtas neregulē un nepārvalda finanšu iestādes un bankas. Kripto ķēdes regulē paši lietotāji, izmantojot dažādus šifrēšanas paņēmienus.
Par vienām no galvenajām kriptovalūtas priekšrocībām tiek uzskatītas tās tehnoloģiskās aizsargspējas, iespēja vienkāršā veidā un ar zemākām komisijas maksām tirgoties globālajā tirgū, kā arī fakts, ka kriptovalūtu vērtība nav pakļauta inflācijai.
Mums zināmās kriptovalūtas aizsākumi meklējami 2009. gadā, kad tika radīts Bitcoins un, kopš tā laika ir radītas arī daudzas citas kriptovalūtas. Tipiska kriptovalūtu īpašība ir decentralizēta kontrole, kas to atšķir no centralizētām elektroniskās naudas sistēmām. Vēl viena kriptovalūtai raksturīga īpašība ir darījumu pierakstīšana publiskā žurnālā – blokķēdē.
Blokķēdes tehnoloģija
Bitcoin sākotnēji tika pasniegts kā elektroniska maksājumu sistēma, kuras pamatā ir kriptogrāfiska pārbaude. Šo pārbaudi nodrošina blokķēdes tehnoloģija jeb blockchain – informācijas datubāze ar digitāliem parakstiem, kas nodrošina algoritmisku pierādījumu, aprakstot katras veiktās kriptovalūtas transakcijas vēsturi. Attiecīgi veikto darījumu skaitam, datubāze jeb blokķēde paplašinās.
Blockchain būtībā ir publisks pārskats par absolūti katru darījumu, kas noticis tīklā un visi tīkla dalībnieki var redzēt sava konta atlikumu. Tajā pašā laikā neviens neredz Jūsu vārdu vai citu personīgo informāciju – ir tikai sūtītāja un saņēmēja publiskā atslēga (kriptogrāfijas maka adrese) un monētu skaits. Katrs darījums ir jāautentificē arī ar privātu atslēgu, kuru neviens cits neredz.
Kriptovalūtu saraksts gadu gaitā ir būtiski pieaudzis un, protams, ir parādījies liels skaits Bitcoin alternatīvu digitālo valūtu, kuru pamatā ir blokķēdes inovācijas vai līdzīgi koncepti, bet daudzos gadījumos tās ir pazudušas tikpat ātri, cik parādījušās.
Maineris – cilvēks, kas rada jaunus blokus, par to gūstot iespēju saņemt atalgojumu jaunās vienībās un komisijas naudu dažādās kriptovalūtās.
Kriptovalūtas kurss
Kriptovalūtas kurss un cenas mainās katru minūti. Daudzas kriptovalūtas iespējams nopirkt tikai par pāris centiem un tieši lētās kriptovalūtas bieži vien šķiet pievilcīgas un rada cerību, ka nākotnē to vērtība būtiski pieaugs. Taču kriptovalūtu tirgus ir ļoti neparedzams un, informācijas izpētei noteikti jāvelta ilgāks laiks. Salīdzinot ar lētākajām, dārgākām kriptovalūtām, var būt lielāks izaugsmes potenciāls nākotnē, tāpēc, ja vien ir iespēja, ir vērts ieguldīt.
Kriptovalūtas vērtība pamatā nav balstīta uz konkrētu segumu vai valsts, uzņēmuma garantijām vai, piemēram, zelta rezervēm – to vērtību nosaka tikai pašu cilvēku vēlme un gatavība atzīt šādus aktīvus, izmantojot tos un ieguldot tajos savus līdzekļus.
Kriptovalūtas kurss ir atkarīgs no dažādiem faktoriem:
Pieprasījuma un piedāvājuma, kas nozīmē, ka, ja ir liels pieprasījums ar zemu piedāvājumu – tad Bitcoin cena ir augsta. Savukārt, ja pieprasījums ir mazs un piedāvājums ir augsts – Bitcoin vērtība samazinās;
Ieguves izmaksām, jo digitālajām valūtām nepieciešami īpaši datori ar lielu skaitļošanas jaudu. Līdz ar to kriptovalūtas izmaksas ietekmē elektrības un arī darbaspēka izmaksas;
Masu mediju ietekmes, jo mūsdienās internets un televīzija ir galvenie rīki, kas ļoti ietekmē tieši kriptovalūtas cenas. Ja medijos parādās pozitīvas vai pārsteidzošas ziņas par digitālo valūtu tirgu, pieaug arī pieprasījums pēc kriptovalūtām. Ja plašsaziņas līdzekļi informē par kādām sliktām ziņām šajā nozarē, sarūk arī kriptovalūtas darījumi un rodas tirgus sabrukumu. Daudzus publiskus paziņojums publicē paši ieguldītāji, tā radot izmaiņas tirgū.
Kriptoaktīvu riski
Ņemot vērā kriptovalūtras spekulatīvo raksturu, kriptovalūtas pēc būtības arī uzskatāmas par kriptoaktīviem. Kriptovalūtas tirgus jeb kriptoaktīvi uzskatāmi par ļoti augsta riska ieguldījumiem, jo tiem piemīt vairāki riski.
- Salīdzinājumā ar citiem aktīviem, kriptoaktīviem ir ievērojams cenu svārstīgums un cenu izmaiņas, kas dienas laikā bieži vien mērāmas pat vairākos desmitos procentu.
- Kriptoaktīviem ir regulējuma risks, jo šobrīd kriptovalūtas tiešā veidā nav pakļautas starptautiskiem regulējumiem. Līdz ar to nav arī nodrošināta ieguldītāju aizsardzība un pastāv krāpniecības riski, kā arī iespējamas kriptoaktīvu cenu manipulācijas.
- Drošības nodrošināšana un IT riski. Ja kriptoaktīvi atrodas kādas kriptoaktīvu biržas kontā, pastāv iespēja, ka birža var saskarties ar potenciālu hakeru uzbrukumu, var notikt arī neautorizēta pieeja biržas kontam, kur tiek glabāti šie kriptoaktīvi.
Kriptovalūta Latvijā
Kriptovalūta Latvijā pagaidām nav maksāšanas līdzeklis, bet likums arī neaizliedz tās apriti. Valsts ieņēmumu dienests (VID), skatoties no finanšu grāmatvedības uzskaites viedokļa, ir noteicis, ka kriptovalūta ir atzīstama par preci (produktu), kas izmantojama kā maiņas līdzeklis, ja vien iesaistītās puses par to ir vienojušās. Līdzīgus uzskatus ir paudusi arī Latvijas Banka, norādot, ka kriptovalūta ir līgumisks, nevis likumisks maksāšanas līdzeklis.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija atzīst, ka Bitcoin un tam līdzīgie finanšu instrumenti nav uzskatāmi par oficiālu valūtu vai likumīgu maksāšanas līdzekli, ņemot vērā, ka šāda tipa instrumentu emisija un izmantošana netiek regulēta, un tie nav piesaistīti kādas valsts nacionālajai valūtai.
Tātad kriptovalūta Latvijā ir pielīdzināma jebkurai precei vai pakalpojumam, kam vērtība ir jānosaka oficiāli atzīstamā valūtā.
Kriptovalūta krāpšana
Lai spētu izprast kriptovalūtas tirdzniecības vidi un tajā darboties, Jums jābūt zinošiem un pieredzējušiem, neļaujot sevi apkrāpt. Ir atrodamas ļoti daudzas platformas, kas aicina investēt vai dažādas viltus reklāmas, kas var maldināt.
Kriptovalūta Latvijā ir salīdzinoši jauns jēdziens un rada iespējas arī krāpšanas mēģinājumiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) brīdina, ka iespējami krāpnieciski darījumi, piedāvājot veikt dažādas kriptovalūtu investīcijas.
Kriptovalūtu, piemēram, Bitcoin, Ethereum un Rippleapgrozība Latvijā netiek regulēta. Tomēr, piemēram, uzņēmumiem, kas piedāvā ieguldījumu pakalpojumus uz to pamatā esošo kriptovalūtu aktīviem, piemēram, finanšu līgumus par cenu starpību (CFD), jāsaņem atļauja jeb licence uzņēmuma mītnes valsts finanšu tirgus uzraudzības iestādē – Latvijā tā ir FKTK, lai drīkstētu šos pakalpojumus piedāvāt ieguldītājiem.
Interneta krāpnieki rada arī viltus mobilās lietotnes kā, piemēram, neīstus Ethereum vai Tether digitālos makus. Viltus lietotnes visbiežāk lūdz atklāt personas datus vai, veicot transakciju, samaina kripto saņēmēja reālo maku pret krāpnieka maku.
Viens no vispopulārākajiem krāpšanas veidiem – uzbrukumi sociālo tīklu lietotājiem, aizsedzoties aiz kriptovalūtas bezmaksas izdalīšanu. Twitter vietnē bieži var redzēt paziņojumus, kuros Īlons Masks, Binance, Coinbase un citi it kā piedāvā pa nelielu samaksu pavairot Jūsu bitkoinus. Tie ir krāpnieku viltus konti, kur noteikti nevajadzētu sūtīt savu kriptovalūtu, jo tā Jūs to gluži vienkārši uzdāvināsiet krāpniekiem.
Kriptovalūtas nodokļi
Ja Jūs jebkādā līmenī nodarbojaties ar kādu kriptovalūtas rakšanu un saņemat, piemēram, 40 centus dienā, tad noteikti gribat zināt, kā notiek nodokļu maksāšana un pieteikšana?
Kriptovalūta nav ne nauda, ne arī īpašums, tāpat nav uztverams kā likumīgs maksāšanas līdzeklis, tāpēc atšķiras no papīra un elektroniskās naudas. Jūs pilnīgi likumīgi varat savā īpašumā iegūt kriptovalūtu, piemēram, bitkoinus. Paši par sevi tie nekur nav jādeklarē un saistībā ar tiem nav jāveic nekādi kriptovalūtas nodokļu maksājumi, piemēram, īpašuma nodoklis. Nepieciešamība deklarēt nodokļus un maksāt rodas brīdī, kad šī informācija tiek konvertēta naudas formā, precē vai citā īpašumā. Tātad, ar nodokļiem tiek aplikti nevis paši bitkoini, bet tādi šīs kriptovalūtas darījumi, kuru rezultātā rodas likumiski maksāšanas līdzekļi, preces vai pakalpojumi un veidojas peļņa.
Fiziskās personas ienākums no virtuālās valūtas jeb kriptovalūtas pārdošanas, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākums no kapitāla pieauguma. Tam piemēro 20% iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Ja fiziska persona ģenerē virtuālo valūtu, šāds ienākums tiek klasificēts kā ienākums no saimnieciskās darbības un ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības. Fizisko personu gūtais ienākums no darījuma ar kriptovalūtu ir specifisks ienākuma veids, kas likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē varētu tikt pielīdzināts ienākumam no kapitāla pieauguma, kam piemērojama iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 20% apmērā.
Gūtais ienākums no kriptovalūtas pārdošanas deklarējams, iesniedzot deklarāciju DK “Pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma”, ienākuma veidā norādot “C – ienākums no darījuma ar cita veida kapitāla aktīviem”.
Kriptovalūtas veidi
Šobrīd pasaulē ir jau vairāki tūkstoši dažādi kriptovalūtas veidi, kas balstās uz blokķēdes tehnoloģiju. Kriptovalūtu rašanās pirmsākumi meklējami pasaules finanšu krīzes laikā ap 2008./2009. gadu, kad radās Bitcoin. Pēc tam tika radītas arī citas kriptovalūtas, un pēdējo gadu laikā to popularitāte tikai paaugstinās.
Bet kura ir labākā kriptovalūta? Gandrīz katru dienu šajā tirgū uzrodas jauni spēlētāji, bet vairākums no tiem pazūd tik pat ātri kā parādījušies. Līderpozīciju joprojām saglabā bitkoins.
Populārākie kriptovalūtas veidi ir:
- Bitcoin (BTC)
- Ethrereum (ETH)
- Ripple (XRP)
- Bitcoin Cash (BCH)
- Cardano (ADA)
- Litecoin (LTC)
- NEO
- NEM
- Stellar (XLM)
- IOTA
- EOS
- Dash (DSH)
- TRON (TRX)
- Monero (XMR)
TOP 10 kriptovalūtas tirdzniecības platformas pasaulē:
- Coinbase
- TradeStation
- Gemini
- BlockFi
- Robonhood
- eToro
- Hitbtc
- Binance
- Kraken
- Coinmama
Kriptovalūtu atšķirības
Katram kriptovalūtas veidam ir atšķirīgs tehnisko parametru kopums un metode, kas saistīta ar tā radīšanu, izplatīšanu un arī drošību. Piemēram, starp Bitcoins un Ethrereum ir vairākas būtiskas atšķirības:
- Bitcoin kopējais apjoms ir fiksēts 21 miljona vienību līmenī, turpretī Ethereum apjoma ierobežojums katru gadu tikai pieaug;
- Bitcoin bloka izveides laiks ir 10 minūtes, bet Ethereum aptuveni 14 sekundes;
- Bitcoin blokķēde var apstrādāt 7 transakcijas sekundē, turpretī Ethereum blokķēde apmēram 15 transakcijas sekundē.
Kriptovalūtas rakšana jeb kriptovalūtas mining
Pirmais un vienkāršākais veids, kā savā īpašumā iegūt kriptovalūtu ir to iegādāties ar tradicionālo valūtu, tomēr, ņemot vērā, ka, Bitcoin vērtība visu laiku svārstās no pavisam minimālas līdz vairākiem tūkstošiem dolāru, tam ir nepieciešamas lielas investīcijas. Tāpēc viens no pieejamākajiem veidiem, kā to iegūt savā īpašumā ir kriptovalūtas rakšana jeb mainings (Mining).
Kriptovalūtas mining var raksturot kā procesu, kur globālajam kriptovalūtas tīklam pieslēgta datortehnika risina sarežģītus matemātiskos uzdevumus, palīdzot šifrēt kriptovalūtas transakcijas. Apmaiņā par paveikto darbu, konkrētās datortehnikas īpašnieki saņem zināmu daļu atlīdzības kriptovalūtā. Nepalielinot datortehnikas jaudu, pie līdzvērtīga darba apjoma iespējams saņemt arvien mazāku atlīdzību. Tāpēc šī brīža kriptovalūtas uzplaukuma laikā ar “rakšanu” lielāko daļu atlīdzības iegūst milzu datu centri, kas izveidoti un optimizēti speciāli šim mērķim.
Ar kriptovalūtas rakšanu nodarbojas cilvēki visā pasaulē. Piemēram, Krievijā, ASV, Ķīnā ir pat īpašas datoru “fermas”, kas apstrādā informāciju par visiem darījumiem, kas saistīti ar kriptovalūtām, un šo kriptovalūtu fermu īpašnieki par to gūst peļņu. Par kriptovalūtas racēju var kļūt ikviens, kam ir atbilstoša tehnika un zināšanas, un pēc tam iegūto kriptovalūtu pārvērst reālā naudā. Kriptovalūtas darījumiem pielāgotos datorus oficiāli pērk un pārdod arī Latvijā.
Jo vairāk cilvēku nodarbojas kriptovalūtas rakšanu, jo grūtāk to ir izdarīt un ir vajadzīga jaudīgāka tehnika. Pašos Bitcoins pirmsākumos jebkuram bija iespēja iegūt BTC, “rokot” ar savu personīgo datoru. Šobrīd konkurence ir tik sīva, ka ir nepieciešama ārkārtīgi jaudīga datortehnika, kas turklāt darbojas 24 h diennaktī, kas, protams, nozīmē arī būtiskas elektrības izmaksas. Tāpēc tiek veidotas tā saucamās maininga fermas jeb “mining farms”. Tie ir datu centri, kuros darbojas tūkstošiem ierīču, kas atrodas teritorijās ar zemām elektroenerģijas izmaksām.
Kas ir treideris?
Treideris ir viens no terminiem, kas parādījies līdz ar online finanšu tirgus un kriptovalūtas uzplaukumu. Mūsdienas mēs katrs varam kļūt pat treideri, bet ko tas nozīmē? Treideris ir cilvēks, kurš pērk un pārdod finanšu instrumentus ar mērķi nopelnīt. Lielākā atšķirība starp treideri un investoru ir finanšu instrumentu pozīciju turēšanas ilgums. Treideris atvērtās pozīcijas parasti tur ne ilgāk par pāris nedēļām, kamēr investors vairākus mēnešus, gadus vai pat gadu desmitus. Tirdzniecības gadījumā, no veiktā darījuma treiderim ir iespēja gūt peļņu ļoti īsā laika posmā – 30, 60 sekunžu, 5 minūšu, 1 stundas, vai 1 dienas laikā, tas atkarīgs no tā, kādu tirdzniecības laiku treideris izvēlas. Taču no otras puses, ja darījums ir bijis neveiksmīgs, momentā tiek zaudēts daļējs vai viss ieguldījums pilnībā (tas atkarīgs no brokera nosacījumiem).
Tāpēc, protams, pirms uzsākt pirkšanas un pārdošanas darbības ar kriptovalūtām vai citas finanšu darbības, Jums jābūt drošam, ka Jums ir līdzekļi, kurus esat arī gatavi pēķšņi zaudēt. Kriptoaktīvu tirgus, protams, ir lielisks pelņas avots un sola tiešām vērā ņemamus ienākumus, bet tas vienmēr ir arī riskants un neprognozējams pasākums.
Digitālie maki kriptovalūtām
Digitālie maki ir piekļuve Jūsu kriptovalūtām. Būtībā, Jūs glabājat savas kriptovalūtas, tāpāt kā glabājat tradicionālās valūtas savā bankas kontā. BET, kriptovalūtu naudas maki fiziski nesaglabā Jūsu kriptovalūtas digitālā faila formā. Digitālais maks ir vieta, kur glabājas privātās atslēgas. Atslēga dod piekļuvi naudas līdzekļiem, kas uzkrāti kriptovalūtas veidā un tiek glabāti noteiktās Blockchain tīkla adresēs. Ja Jūs pazaudējat savu privāto atslēgu vai tā tiek nozagta, Jūs zaudējat arī visus līdzekļus savā digitālajā kontā.
Kriptovalūtu makus iedala divās kategorijās:
Karstie maki – darbojas savienojumā ar internetu. Tie ietver mobilos, pārlūka un datoru makus. Karstie maki ir ērti lietojami un viegli pieejami, tāpēc tie ir arī iecienīti kriptovalūtu īpašnieku vidū.
Aukstie maki – nav savienoti ar internetu. Tas ir fizisks datu nesējs, kurā tiek saglabāta bezsaistes piekļuve privātajai atslēgai, piemēram, aparatūras vai papīra maks. Ja nav izveidots savienojums ar tīklu, aukstais maks ir daudz drošāks nekā karstais maks.
Tiek uzskatīts, ka laba prakse ir lietot aukstos makus ilgstošai uzglabāšanai un karstos makus regulārai lietošanai un tirdzniecībai.
Ko var nopirkt ar kriptovalūtu?
Lai arī ne kā valūta klasiskajā formā, kriptonauda tomēr arī ir sava veida maksāšanas līdzeklis, ko kā maksāšanas metodi sāk akceptēt arvien vairāk uzņēmumi visā pasaulē. Bet kā to izmantot un ko var iegādāties, izmantojot kriptovalūtu?
Bitcoin piemīt daudzas naudas īpašības. Lielākajā daļā pasaules par to var nopirkt preces un pakalpojumus. 2014. gadā Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic kļuva par pasaulē pirmo lidsabiedrību, kas pieņem Bitcoins, pasažieriem norēķinoties par aviobiļetēm uz 60 galamērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos, Krievijā un NVS valstīs.
Bitcoin norēķiniem akceptējuši arī tādi uzņēmumi kā WordPress.com, Overstock.com, Expedia, Dell, un citi.
Arī Latvijā ir iespējams norēķināties ar Bitcoin, iegādājoties, piemēram, auto un nekustamo īpašumu. Ir arī tādi uzņēmumi, kas ir atvērti un informē, ka, ja maksājumi tiktu realizēti, tad ir ārzemju uzņēmumi, kuri piedāvā pakalpojumu, kas nozīmē, ka firma pati nesaņem nekādu kriptovalūtu, to pārskaita jau ārzemju uzņēmums, kurš to pārkonvertē uz eiro, atbilstoši tirgus cenām.
Kriptovalūta atsauksmes un pieredze
Tā kā kriptovalūtai parādās arvien vairāk piekritēju, parādās arī arvien vairāk kriptovalūtas atsauksmes un pieredzes. Ir ļoti daudz kriptovalūtas izmantošanas un dažādu uzņēmumu prakses to pielietošanā.
Investori
Kāpēc kriptovalūtu tirgus ir kļuvis interesants investoriem? Ir parādījušies tādi finanšu instrumenti kā, piemēram, ārpusbiržas nākotnes darījumi ar ETF, fondi, kas ļauj investēt kriptovalūtās kā finanšu instrumentos, līdz ar to arī nepieredzējuši investori var izvairīties no ne vienmēr saprotamiem un bieži vien ļoti riskantiem tiešiem kriptovalūtu pirkumiem. Arvien biežāk lielie tirgus spēlētāji paziņo par fondu izveidošanu, lai investētu kriptovalūtās. Tas padarījis tirgu daudz pieejamāku.
PayPal
2020. gada oktobrī PayPal nāca klajā ar svarīgu vēsti, kas būtiski ietekmējusi visu kriptovalūtu nozari. Uzņēmums paziņoja, ka tas saviem klientiem virtuālajā maciņā ļaus glabāt Bitcoins un citas kriptovalūtas, kā arī ļaus ar tām veikt norēķinus pie vairāk nekā 26 miljoniem tirgotāju visā pasaulē. Šis pakalpojums padara PayPal par vienu no lielākajiem ASV uzņēmumiem, kas nodrošina saviem klientiem piekļuvi kriptovalūtām.
Tesla
Nupat, 2021. gada februāra sākumā Tesla paziņoja, ka iegādājas Bitcoins par 1,5 miljardiem ASV dolāru. Turklāt, kompānija arī informē, ka sāks pieņemt Bitcoins kā maksājuma līdzekli. Tesla kompānijas vadītājs Ilons Masks jau pirms aptuveni divām nedēļām publiskajā telpā mazajiem investoriem deva mājienus iegādāties Bitcoin un Dogecoin un ziņoja ka Bitcoin nākotnē investoru vidū kļūs aizvien iecienītāks. Šis Tesla paziņojums noteikti ir vēl viens nozīmīgs solis un apliecinājums kriptovalūtas nākotnei.
Reaģējot uz jaunākajām ziņām, Bitcoin cena momentā pieaugusi par vairāk nekā 12% un sasniedz jaunu rekordu – 44 tūkstošus ASV dolāru. Līdz ar lielākās kriptovalūtas Bitcoin pieaugumu, strauju kāpumu piedzīvo arī citu kriptovalūtu cena.
Revolut
Piemēram, Revolut lietotājiem ir iespēja vien dažu sekunžu laikā lietotnē iegādāties jebkuru no trīs pasaulē populārākajām kriptovalūtām – Bitcoin, Litecoin vai Ethereum. Lietotājam tikai jāpapildina savs Revolut konts ar vienu no 25 atbalstītajām valūtām un šo naudu uzreiz var izmainīt pret jebkuru kriptovalūtu. Šī maiņas procedūra ilgst tikai 30 sekundes un ir teju vai pats ātrākais veids kriptovalūtas iegādei vai pārdošanai. Revolut lietotāji iegādāto kriptovalūtu var glabāt kopā ar citām valūtām. Un, ja norēķinoties ar karti, Jums kontā nebūs pietiekami daudz līdzekļu kādā no tradicionālajām (fiat) valūtām, lietotne norēķināšanās laikā automātiski konvertēs kriptovalūtas, pielāgojot labāko iespējamo kursu.
Kopsavilkums
Kriptovalūta ir digitāla valūta jeb mēdz teikt arī – digitāls aktīvs. Šobrīd viszināmākā kriptovalūta ir Bitcoin, kas saglabā savas līderpozīcijas, neskatoties uz to, ka gandrīz katru dienu parādās arī jauni krioptovalūtu veidi un šobrīd to ir jau vairāki tūkstoši. Kā zināmākās kriptovalūtas vēl var minēt, piemēram, Ethereum, Ripple, Bitcoin Cash, Cardano, Litecoin.
Kriptovalūta ir izvietota blokķēžu tehnoloģiju pasaulē, kur ir savi noteikumi un procesi. Kriptovalūtu var iegūt ar rakšanas (mining) palīdzību, saņemot atalgojumu par padarīto darbu. To var paveikt jebkurš, bet ir vajadzīgi ieguldījumi datortehnikā un programmatūrā. Jebkuru darījumu blokķēdē apstiprina vairāki sistēmas dalībnieki, tāpēc nav vajadzīga nekāda banku vai regulatora uzraudzība. Bitcoins var arī iegādāties par naudu – eiro, dolāriem un citām valūtām, tieši tāpēc kriptovalūtas ir kļuvušas arī par iecienītu investīciju mērķi.
Lai arī kriptovalūta nav valūta tās klasiskajā formā, tā ir sava veida maksāšanas līdzeklis, ko kā maksāšanas metodi nu jau sāk akceptēt arvien vairāk uzņēmumi visā pasaulē un arī Latvijā.